Pārgājiens Āgenskalnā


20210729_174614.jpg

MARŠRUTS:  

Garums: ap 3 km.  

Ilgums: vidēji 2,5 stundas.

Sākums: Slokas un Kalnciema ielu krustojumā pie Latvijas Valsts vēstures arhīva.

Noslēgums: Slokas un Kalnciema ielu krustojumā pie Latvijas Valsts vēstures arhīva.

Pastaigā iepazīsimies ar Āgenskalna turīgāko iedzīvotāju apdzīvoto rajonu blakus bijušās Hāgena muižas centram - Daugavgrīvas, Slokas, Mārtiņa un Baložu ielās. Uzzināsim daudz jauna par šīs Āgenskalna daļas vēsturi un arhitektūra vērtībām. Mācīsimies atpazīt jūgendstila, eklektisma un jaunās lietišķības (funkcionālisma) stila ēkas, kuras projektējuši daudzi ievērojami Latvijas arhitekti. Iegūsim izpratni par dažādu arhitektūras stilu raksturīgajām iezīmēm.

MARŠRUTA APRAKSTS:  

Maršruta sākumā iepazīsimies ar Kalnciema un Slokas ielu krustojuma vēsturisko apbūvi, tad gar Latvijas Bankas namu dosimies līdz bijušās Hāgena muižas centram, kur līdz šai dienai vēl saglabājusies 1872. gadā Rīgas birģermeistara Ādama Švarca celtā muižas dzīvojamā ēka un 18. gadsimtā būvētais, nesen restaurētais "Pusmuižnieka nams". Mārtiņa ielā aplūkosim Sv. Mārtiņa  latviešu luterāņu draudzes namu un ķestera māju. Tālāk dosimies pa Daugavgrīvas ielu un Kliņģera ielu līdz Mārtiņa kapiem, kur apbedīti daudzi ievērojami ļaudis, to vidū  ķīmiķis, farmaceits un botāniķis Dāvids Grindelis, latviešu uzņēmējs Jānis (Johans) Šteinhauers, viens latviešu nacionālās atmodas kustības pamatlicējiem Juris Caunītis un komponists Emīls Dārziņš. Pēc kapu apskates dosimies pa Slokas ielu līdz Rīgas Mārtiņa Evaņģēliski luteriskai baznīcai, kuras sākotnēji celta pēc Johana Daniela Felsko projekta neoromānikas stilā un pabeigta pēc Heinriha Šēla projekta neogotikas stilā. Maršruta noslēgumā iziesim Baložu ielas posmu no Mārtiņu ielas līdz Kalnciema ielai, kurā apskatīsim pēc Vilhelma Bokslafa projekta celto Sv. Mārtiņa  vācu luterāņu draudzes namu, arhitekta Eižena Laubes savrupmāju un Vilhelma Reslera celto īres namu, kurā mitis pirmais Latvijas teritorijā dzīvojušais olimpiskās balvas ieguvējs Haralds Blaus un dzejnieki Jānis Rainis ar Aspazija.