NO BIĶERNIEKIEM LĪDZ ULBROKAI: 17.08.2024.
Pie altāra ilggadējais Biķeru draudzes mācītājs Aleksandrs bite. Viņš šeit kalpošanu sācis jau 1990. gadu sākumā.
Oriģināls baroka laikmeta kroņlukturis
Uz lustras iegravēts dāvinātājas Annas Elizabetes vārds un gada skaitlis - 176[6]. g.
Baznīcā glabājās 17. gs. nezināma autora glezna "Kristus pie krusta"
1865. gadā celtā Ķestera māja. Tagad te draudzes nams
Kaivas ielā apskatām "Kurpicas" - vienu no senajām Biķernieku mājām.
Uzraksts liecina, ka šeit Kaivas ielas malā bijušajā Kupricu zemē taps "Valterciems".
20. gs. sākumā celtā Kaivas ielas apbūve. Spriežot pēc iedzīvotāju atsauksmēm, dzīvokļi būvēti ļoti kvalitatīvi. Starp ēkām plaši zaļi laukumi.
Spriežot pēc vecām kartēm, šīs ir "Jaunkupricas".
Kaivas ielas malā zied cigoriņi
Ejam pa Kaivas ielu, kur tāpat kā daudzās citās vietās gājēju pārvietošanās nav paredzēta...
Šeit Kaivas ielas malā izveidots gandrīz vai parks
Bijušais Dreiliņu pagasta valdes nams
Šeit atradās Rumpmuiža un Rumpa krogs. Lubānas lielceļš šajā apkārtnē bijis bēdīgi slavens ar zagļiem un laupītājiem
"Jaņuku" mājas atzīmētas jau 1638. gada zemes revīzijas aktos.
Dauguļupīte - Dreiliņupītes pieteka. Šeit jāatzīmē, ka tepat netālu ir otra Dauguļupīte - Brekšupītes pieteka.
Iesoļojam Ropažu novadā
Tepat sākas arī Stopiņu pagasts. Zvaigznes ģērbonī droši vien atgādina par bijušo Rīgas aptiekāru un zvaigžņu pētnieku Stopiusu, kuram šīs pagasta zemēs bijusi ārpilsētas muiža.
Šeit zaļumps ieslēpusies viena no apkārtnes "Kampu" mājām. Kā teica mācītājs Bites kungs, tad šis vārds cēlies no apkārtnē bijušajām kara nometnēm
Šeit austrumos no Rīgas esam nonākuši pie austrumnieciskā stilā būvētas restorāna ēkas. Restorāna vietā šodien gan iekārtots birojs.
Tehnika un darbarīki liecina, ka esam laukos!
Ienākam Ulbrokā.
Vējrādis - suns. Pie mājas suņu voljēri.
Ulbrokas zaļās teritorijas pārvēršas "Mežaparkā".
Pēc Askolda Dreslera ziņām ēku Austumu ielā 2,pēc arhitekta Artura Braunfelda projekta, sev kā vasaras māju būvējis Oskars Mālers, savā vārdā nosauktas tirdzniecības firmas īpašnieks.
Šīs pašas ēka attēls no 1928. gada laikraksta "Pēdējā Brīdī".
Askolds Dreslers raksta, ka šī ēka ir bijusī muižas klēts, 1927. gadā pēc arhitekta Ēriha Gramca projekta rekonstruēta sanatorijas vajadzībām. Vēlāk dzīvokļi radiostacijas darbiniekiem.
Ejam gar bijušo Ulbrokas muižas klēts ēku.
Ulbrokas muižas kungu nams būvēts klasicisma stilā Cimmermaņu dzimtas valdīšanas laikā, visticamāk 18. - 19. gs. mijā
Ulbrokas muižas kungu nams būvēts klasicisma stilā Cimmermaņu dzimtas valdīšanas laikā, visticamāk 18. - 19. gs. mijā. Ulbrokas muiža. Labākais, ko redzējām. Pirms kādiem 10-15 gadiem pārdota izsolē privātfirmai, kura nav spējīga šo izcilo kultūras pieminekli uzturēt. Nolaidīgas bezdarbības rezultātā mūsu kultūrvēsturei nozīmīgā ēka pakāpeniski tuvojas grausta statusam. Pašvaldība bez zobiem, Kultūras mantojuma pārvalde nespējīga vai negrib uzņemties "lieku" darbu... Arī vietēja sabiedrība nepurina birokrātus - sliņķus! Bet vajadzētu, pie tam - regulāri, šīm institūcijām atgādināt, lai viņas arī strādā, ne tikai noēd sabiedrības naudu!
Blakus muižai rindu māja. Vai skaisti!?? Gar Celmzeru (Ulbrokas dīķi) ejošās šosejaa malā nav gājēju celiņa. Laikam neviens šeit kājām neiet?
Bijusī Ulbrokas muižas kūts.
Azarbaidžāņu restorāns celts netālu no milzīgās cūku fermas, kuru mēs neredzējām, bet saodām!
Celmezers - Stubbensee - deva Ulbrokai agrāko nosaukumu līdz 1914. gadam, kad toreizējais muižas īpašnieks Feliks fon Mengdens savu īpašumu pārdēvēja par Ulbroku - muižas dibinātāja vārda piemiņai
Iesoļojam Līgo parkā - vienīgajā pasaulē latvju rakstu zīmēm veltītajā parkā!
Tēlnieka Ulda Sterģa kaltais Austras koks
...un vecu ozolu ieskauts - Atmodas simbols Auseklītis!
1989. gadā uzceltā estrāde.
Interesanti, ka priekšējās rindās pavisam zemi soliņi, aizmugurējās augsti! Kāda uzmanība pret dažādu cilvēku ērtībām!!!
Zaļie pārgājieni ietur pusdienu pauzi...
Viens no Līgo parka dižozoliem.
Tiltiņš pāri Brekšupītei (Piķurgai).
Brekšupītē ūdeņu netrūkst. Varētu izbraukt ar kajaku vai kanoe!
Brasliņas celtas 1935. gadā pie Karātavu kalniņa un Karātavu grāvja.
Juglas papīrfabrikas pirts
Uz bijušās Juglas papīrfabrikas vārtiem redzama kādreizējā uzņēmuma simbolika.
Kokmuiža (Baumhof) vai Juglas muiža.
Juglas ezera krastā kāds interesants kubisma stilistikā veidots arhitektūras paraugs.
Bijusī Harma, arī Dreiliņu un Brekšu muiža. Vēl pagājušā gadsimta beigās šeit bija vidusskola, tad - pamatskola, līdz Rīgas dome skolu likvidēja un ēku privatizēja. Lūk, rezultāts! Tas ko teicu par Ulbrokas muižu, pašvaldību (šoreiz gan Rīgas!) un Kultūras mantojuma pārvaldi attiecināms arī uz šo gadījumu!
Muižas silueta galvenais akcents - tornis.
Aizaugošais Brekšu muižas parks.